Gan lieli, gan mazi ar prieku gaida Ziemassvētkus. Neatņemama sastāvdaļa visās ģimenēs ir Ziemassvētku pantiņi, kas tiek skaitīti pie eglītes, lai saņemtu dāvanas. Dažādi Ziemassvētku pantiņi skan mūsu prātos jau no mazām dienām – par pīrāgiem, circeņiem un salatēvu. Ja agrāk pantiņus mācīja mamma tad tagad daudzi, tostarp bērni, Ziemassvētku pantiņus meklē paši ar interneta starpniecību, lai visiem sagādātu pārsteigumu svētku kulminācijas brīdī. Interneta ietekme uz tradīcijām ir nenoliedzama. Gluži kā pantiņu grāmata, tikai virtuāla un pieejama uzreiz. Tradīcijas norise gan ir palikusi nemainīga – dāvana tiek saņemta pēc pantiņa noskaitīšanas.

POZITĪVAS EMOCIJAS UN KOPĪBAS SAJŪTA ZIEMASSVĒTKOS

Ziemassvētku novēlējumi, gaišas domas un laba veselība ir labākais ko gribēt priekš otra cilvēka. Šāda veida jauki vārdi sniedz pozitīvas izjūtas un emocijas, kas ir viens no galvenajiem šo svētku mērķiem. Interesanti, ka tieši siltākie un mīļākie gada svētki ir pašā ziemas vidū, taču tas jau no seniem laikiem neattur no dažādu Ziemassvētku tradīciju piekopšanas un spēļu spēlēšanas. Daudzi uzskata, ka Ziemassvētki ir kļuvuši pārāk komerciāli un galvenais uzsvars tiek likts uz lieliem pārdošanas apmēriem, taču tā nebūt nav, jo siltas domas un gaiša pieredze ir tas, kas sniedz lielāko prieku. Nav nepieciešamas lielas dāvanas. Ja izvēlaties kādam uzdāvināt pat mazu nieciņu, tas noteikti tiks novērtēts! Ziemassvētku klusais laiks ir lielisks brīdis, lai otram dāvinātu arī labus vārdus.

VAI LATVIJĀ ZIEMASSVĒTKUS VISI SVIN REIZĒ?

Citu valstu Ziemassvētku ticējumi un paražas var atšķirties no mūsējām un tas ir tikai normāli. Arī svētku svinēšanas laiks var variēt pa pāris nedēļām, jo, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti divas nedēļas vēlāk – 7. janvārī Tas skaidrojams ar 15.gadsimtā notikušo kalendāru maiņu, kad, Eiropai pārejot pie Gregora kalendāra laika uzskaitījumam, Austrumu baznīca turpināja izmantot Juliāna kalendāru. Ziemassvētkos daudzi arī izvēlas ieturēt gavēni, taču vēl kāds pieturas pie vēl atšķirīgākām svētku svinēšanas paražām. Svētku būtība paliek nemainīga, tādēļ nav pareizu vai nepareizu svētku sagaidīšanas tradīciju. Arī daļa latviešu Ziemassvētkus svin vēlāk, kopā ar pareizticīgo konfesiju pārstāvjiem.