Būs grūti atrast kādu, kurš negaidītu Ziemassvētkus neatkarīgi no viņu vecuma. Pantiņu skaitīšana, dāvanu saņemšana un laba vēlējumi ir neatņemama Ziemassvētku tradīcija. Pats populārākais pantiņš saistībā ar Ziemassvētku svinībām noteikti ir par nabaga apdegušo pīrāgu. Ja agrāk šos pantiņus mums mācīja ģimenē, bērnudārzos un skolās, tad mūsdienās daudzi izvēlas pantiņus atrast citur. Galvenokārt, tiek izmantots interneta meklētājs un dažādas speciālas apsveikumu un dzejolīšu publicēšanas vietnes, kur var arī lasīt vairāk par pašiem svētkiem. Internets ir kļuvis par sabiedroto ikdienā. Pēc īstā pantiņa noskaitīšanas, iestājas vakara gaidītākā daļa – dāvanas saņemšana, par kuru īstu sajūsmu vienmēr izrāda bērni.

POZITĪVAS EMOCIJAS UN KOPĪBAS SAJŪTA ZIEMASSVĒTKOS

Svētkos ne tikai dāvinām taustāmas lietas, bet arī novēlām labu veselību, gaišas domas un patīkamas emocijas visu cauru gadu. Šāda veida jauki vārdi sniedz pozitīvas izjūtas un emocijas, kas ir viens no galvenajiem šo svētku mērķiem. Interesanti, ka tieši siltākie un mīļākie gada svētki ir pašā ziemas vidū, taču tas jau no seniem laikiem neattur no dažādu Ziemassvētku tradīciju piekopšanas un spēļu spēlēšanas. Lai arī pastāv uzskats, ka mūsdienās Ziemassvētki ir kļuvuši pārāk komerciāli, līdz galam īsti piekrist negribētos, jo pat ar visdārgākajām dāvanām, šie svētki, galvenokārt, visiem asociējas tieši ar gaišām emocijām, prieku un kopības sajūtu gadu no gada. Dāvanām nav jābūt lielām, bet ar nozīmi! Noteikti cilvēki novērtēs pat mazus nieciņus. Ziemassvētku klusais laiks ir lielisks brīdis, lai otram dāvinātu arī labus vārdus.

KĀ ZIEMASSVĒTKUS SVIN CITUR?

Ziemassvētkus daudzviet pasaulē mēdz svinēt atšķirīgi kā pieņemts pie mums. Pareizticīgie Ziemassvētkus svin 7. janvārī, kas pierāda to, ka dažādas ir ne tikai tradīcijas, bet arī svētku gaidīšanas laiks. 15.gadsimtā esošās baznīcas kalendāra maiņas rezultātā, Austrumu baznīca palika pie Juliāna kalendāra, kamēr lielākā daļa pasaules sāka izmantot Gregoriāņu kalendāru. Ir tautas, kas Ziemassvētku gaidīšanas laiku pavada ieturot gavēni. Par spīti tam, svētku nozīme ir un būs nemainīga – pavadīt laiku un iegūt siltas emocijas ar sev tuviem cilvēkiem. Arī daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlas piekopt savas tradīcijas svētku sagaidīšanai.